Man būtu ko teikt tiem reklamščikiem, kas taisījuši reklāmu par Latviju, ko izglābs labie cilvēki. Piemēram, es varētu viņus informēt, ka ticamību šim visam pilnīgi nozog sižeta līnija par suni, kas paņemts no patversmes. Jo no patversmēm pilnīgi noteikti nevar paņemt garspalvainus takšus. Ja to varētu izdarīt, patversmes būtu tukšas - kurš gan negrib būt tāds labvēlis, un paņemt par pliku velti sugas suni! Nonākot pie šī kadra, man kļūst pilnīgi skaidra šīs reklāmas sasaiste ar realitāti: diktori nolasa izdomātus stāstiņus, un fonā palaiž aktieru bildes.
Jā, un man kā cilvēkam, kas ir no patversmes paņēmis kaķi, vispār pret šo izteikumu ir ideoloģiskas pumpas. Kad es paskatos uz savu kaķi, man kļūst pilnīgi skaidrs, ka milzīgu labdarības aktu veicu nevis es, bet viņš, piekrītot ar mums dzīvot.
Visu dienu ļoti centos koncentrēties, līdz nupat ielīdu dušā un cītīgi viscaur ieziepējos ar matu šampūnu.
Brīžiem tiešām liekas, ka jūku prātā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |