10:35 pm
Bet par Plakas kaķiem bija tāds stāsts, ka pēdējā vakarā Grieķijā aizgājām vakariņās uz Plaku ar abām viesnīcā iepazītajām, Grieķijā iestrēgušajām latviešu dāmām. Nolēmām netaupīt naudu, un drošu sirdi nosēdāmies pašā tūristu slaukšanas rajona vidū, ar skatu uz Romiešu agoru, Partenonu u.c. zīmīgām vietām. Juzdamies briesmīgi zinoši (kā nekā - mūsu ceļabiedrenes līdz šim bija pārtikušas pārsvarā no grieķu salātiem!), mēs ar Dārgo izkonsultējām par briamu (garšīgs!), musaka (garšīgs!), spinātu pīrāgiem (nekādas vainas!) un citiem vietējiem vārdiem ēdienkartē.
Kaķi parādījās pēc brītiņa. Vispirms lokus ap mums sāka mest melnbaltais. 
Viņš bija arī pats neatlaidīgākais. Kad divi pārējie - melns un raibs - bija atmetuši mums ar asti un aizgājuši, viņš turpināja riņķot ap mums, pārmaiņus sēžot uz mūrīša, uz apkārtējiem krēsliem vai zem mūsu galda.
- Nē, nu, šitā nevar, - es visbeidzot teicu. - Man netur sirdsapziņa. Vai mēs nevarētu tam nabadziņam kaut ko iedot?
Man diemžēl bija tikai grilēts fetas siers dārzeņos un cepti kartupeļi, viss ļoti garšīgs, bet galīgi nederīgs kaķiem (lai gan mēs iepriekš redzējām kaķi, kas ēda sieru, bet tas ir sērīgs skats).
Par laimi, mūsu galdabiedrenes bija paņēmušas austeres un musaka. No sacepuma tika izkasīta maltā gaļa, ielikta tukšā austeres vāciņā un izsniegta kaķim.
- Ka tik nu kroga saimnieki neapvainojas, ka mēs ar viņu pārtiku šitā, - bailīgi teica kaķu barotāja.
Otra tikmēr smējās aizvilkdamās:
- Jā, padomā, ja nu tie kaķi neēdīs, tas būs reāli aizskaroši!
Par laimi, kaķi nevienu neaizskāra, vispirms izkāvās par izsniegto našķi, tad (kad izsniedzām papildporcijas visiem pretendentiem) ēda, ka šņakstēja vien.