Doprigalis. Pēc vakardienas aktivitātēm atkal mācās virsū migrēna, kas bija pazudusi kopš augusta. Laicīgi attapos, sadzēros aspirīnu, visu atcēlu, aizjozu uz mājām, palīdu zem segas un gulēju līdz trijiem dienā. Liekas, ka ļaunākais ir garām, bet jautājums - quo vadis, domine? - protams, paliek.
Lieldienām gatavojamies ļoti mietpilsoniski, aizbraucām uz Rimi, un sapirkāmies pilnu ledsskapi, visādus salātus, tomātus, spinātus (brokoļi ir piejaucēti, pienācis spinātu atklāšanas laiks), Kagoru (vienreiz gadā man sagribas Kagoru. Tikai tam noteikti jābūt "galda vīnam", nevis "vīnu saturošam dzērienam" vai "vīna liķierim" (!!!), un ražotam Bulgārijā, vai trakā gadienā - Moldāvā, nevis Spānijā, Vācijā vai Latvijā. Viss. Ar šo arī manas zināšanas par vīniem izbeidzas) un paipalu oliņas (kā, starp citu, vāra paipalu oliņas?).
Pēc tam aizgājām uz "Klondaiku", un uzjautrinājāmies par jaunās ēdienkartes ēdienu nosaukumiem, kas, mūsuprāt, galīgi neklapē: es ēdu "Izsalkušo studentu", un Dārgais - "Sinjoritas gardumu", lai kā tur būtu ar tiem dzimumu stereotipiem, abi ēdieni ļoti garšīgi un ļoti lieli, un lēti arī, pēc tam smagi stenējām abi, par "studentu" vēl viss skaidrs, bet parādiet man to Sinjoritu, kas šito pārtikas daudzumu spēj nocīnīt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |