Daktere mani izpētīja un izčamdīja, teica, ka viss ir ļoti labi, bronhīta nav, kakls arī esot jau apdzijis, viss pareizi ārstēts, tas slima suņa klepus pieder pie lietas, tas tāds vīruss, klepus līdz vemšanai, riebīgs, protams, bet ko padarīsi, kas tad nu, ak, tas aizsmakums, parunāt nevar, un sāp arī, nu, tad nerunājiet.
Tā viņa, protams, neteica, viņa tikai atvēra slimības lapu un aicināja mani turpināt ārstēšanos mājās.
Un, patiešām, - divas ar pusi stundas viens pats mājās, un jutos absolūti vesela.
To, ka esmu slima, atceros, kad zvana telefons, un es cenšos izčerkstēt klausulē, kas būs vakariņās.
Bet tas nenozīmē, ka es nepriecātos, kad Dārgais atnāk mājās. Es vienkārši stāvu durvīs un vicinu asti.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |