Šodien aizdomājos par Jāzepa lomu. Un man radās daži jautājumi.
Tātad, kristietība, tātad, Jaunā derība. Tātad, ir Marija, kas ir stāvoklī, un ar to kļūst briesmīgi slavena un varena, un ir nabaga Jāzeps, kas paliek pavisam ēnā. Neviens, ieejot baznīcā, neskaita lūgšanas Jāzepam. Lai gan viņš to būtu pelnījis pilnā mērā.
Jo, iedomājieties tikai, ja Jūsu mīļotā atnāktu pie Jums un teiktu, ka ir stāvoklī no Svētā gara, jūs taču viņai neticētu? Jūs, kā minimums, būtu briesmīgi un ļoti nepatīkami pārsteigts, Vai pat vispār nezinātu, ko domāt. Bet Jāzeps neko daudz netic, nedomā un nemulst, un, lai gan zina, ka, vismaz ciktāl tas atkarīgs no viņa, Marijai būtu jābūt Jaunavai, viņš vienkārši rīkojas, kā labāk, viņš precē šo nabaga piemeklēto meitieti nost, gadā par viņu un bērnu, kā nu prot, un dzīvo ar viņu visumā uzvedīgi un saskanīgi daudzus gadus.
Sakiet, ko gribiet, bet izklausās, ka Jāzeps bija pats labsirdīgākais personāžs visā Bībelē.
//Tagad, kad es to tā uzrakstu, tas viss, protams, izklausās pēc kaut kādas bārdainas ateisma anekdotes no padomju laika grāmatām, bet šodien es to visu iztēlojos tā patiešām spilgti un nopietni.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |