Klausieties, kā Jūsu cienījamajā uzņēmumā organizē Ēnu dienas? Vispirms prezentējat jaunajiem censoņiem/briesmīgajiem mežoņiem/mazajiem zaķīšiem uzņēmumu kā tādu, un tad laižat dzīvoties pie sava speciālista, vai uzreiz pie speciālista?
Tjipa, jūs man tagad te paziņojat, ka mani tagad neieredzēs viss kolektīvs? Man jau tā likās briesmīgi kruta ideja! Tiesa, es gan nekad neko tamlīdzīgu neesmu darījusi.
Bet ja par skaisto un labo - pēc ļoti daudzu gadu pārtraukuma iegādājos sev ādas bikses. Nē, patiesībā, ādas bikses es sev iegādājos pirmo reizi mūžā. Kādreiz man bija ādas imitācijas bikses - absolūti ideāls apģērbs - izskatījās pēc 100% ādas, bija ļoti praktisks - sēdi, kur gribi, kad gribi un kā gribi, bikses atliek tikai notīrīt ar slapju lupatu, un tās bija kā jaunas, bet atšķirībā no īstās ādas šī nekarsēja un neresnināja, jo bija stipri plānāka. Taču iemīļotās ūzas tika nonēsātas līdz caurumiem, un vairāk neko tādu es veikalos neredzēju. Tāpēc ieraugot Cubusā nocenotās ādas bikses par Ls 5 (Ls 5!!!) (nodeva tagam "atlaides ir jocīgas" - virs pakaramā karājās uzraksts "atlaide 50%" , bet bikses nocenotas no Ls 35 līdz Ls5), es apņēmīgi grābu tās ciet, par spīti Vecgada solījumiem nepirkt vairs drēbes, jo skapja durvis tāpat nevar dabūt ciet un tāpat absolūti nebūs ko vilkt.
Iespējams, tā ir nemanāmi piezagusies vecuma plānprātība, bet šobrīd, goroties spoguļa priekšā savās jaunajā ādā un samta topā, jūtos gatava slavēt pat to. Atliek tikai atšūt staras*, un būšu gatava visām dzīves vētrām.
ps - un vēl es Cubusā iegādājos ļoti smukas zeķubikses, apmēram vienā cenā ar biksēm, tādas bēšīgas, strīpainas, biezas, kā no manas bērnības, nenormāli mīļas un pārsteidzoši stilīgas.
* Jau sen esmu atmetusi cerības, ka veikalā varētu sev iegādāties bikses, kas nebūtu jāpāršuj - apģērbu ražotāji ir pārliecināti, ka sievietes ar tik īsām kājām kā man dabā vispār nav sastopamas. Tā nu es pāršuju pilnīgi visas savas jaunās bikses - auduma, džinsu un tagad pat ādas.
Kolēģe šodien sarunas gaitā izmeta, ka es gan esot laba sieva. Es uz to atbildēju, ka neesmu viss. Un es nekoķetēju, es patiešām tā domāju. Jā, ir dažas lietas, ko daru ļoti labi, iejūtīgi un pareizi, bet tāpat man itin bieži acis mirdz tikai no tā, ka tarakāni galvā svētku salūtu sarīkojuši.
Mierinu sevi ar domu, ka pirmie desmit gadi tie grūtākie. Un desmit gadi mums kā pārim būs jau jūnijā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |