Es negribētu būt darba meklētājs Lielbritānijā. Šodien saņēmām lūgumu sniegt rekomendāciju vienai no mūsu bijušajām kolēģēm. Starp jautājumiem par darbinieka veiktajiem pienākumiem, darba laiku, aiziešanas aizmeslu, algu, punktīgumu un izdarīgumu (daži jautājumi ir visai neslikti - piemēram, vai Jūs pieņemtu darbinieku atkal?) jāatskaitās par to, cik bieži un ar ko darbinieks slimojis beidzamajos divos gados, kā arī vairāki jautājumi veltīti darbinieka radītajam iespējamam apdraudējam bērniem:
vai darbinieks - viņi savā anketā to sauc par subject - par to ir tiesāts? vai subject ir turēts aizdomās? vai Jūs turējāt subject aizdomās par apdraudējumu bērniem vai jauniešiem?
Pārskrējusi jau trešajam jautājuma par subject un bērniem, un iespējamiem draudiem, vēlreiz izpētīju sūtītāju. Aha, Koledža.
Bet vienalga, tīri labi varu vizualizēt ex-kolēģes tiešās priekšnieces mulso seju, visu šo aizpildot.
Pētam faksa rēķinu un nesaprotam, kur rodas tik mežonīgas summas? Un kurš draņķis ir sūtījis faksus uz Filipīnām, turklāt vēl 6 reizes?
Visbeidzot ataust gaisma - seši faksi uz Filipīnām rodas tad, ja sūtītājs aizmirst nosaukt vienu ciparu. Tad sanāk seši faksi uz Filipīnām, un tikai tad, kad tiek atrast vajadzīgais cipars, viens fakss beidzot aiziet uz ASV.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |