Nakts vidū pamodos visa nosvīdusi, un grozījos pa gultu, nesekmīgi cenšoties aizmigt, krietnu brīdi, kā likās, pāris stundas, lai gan šādos gadījumos uz sajūtām paļauties noteikti nevar. Īsajos snaudas mirkļos skraidelēju pa meža taciņām, kas bija milzīgu, vienkārši gigantisku čūsku pārpilnas, vai nesekmīgi centos savākt visas savas mantas (rotaļu suns, vairākas žaketes, balts mētelis, somiņa, divi saplēsti lietussargi etc, to visu taču nevar paņemt līdzi, bet nevar taču atstāt), līdz visbeidzot es aizmigu pa īstam, un redzēju sapni, kas liek man nožēlot, ka esmu pamodusies.
ps - Lai gan pamodos es tīri jauki, īstajā laikā, ar šikām brokastīm gultā un citām brīvdienu rītu ekstrām.
Šodien man pašai patika, kā es braucu.
Protams, līdz pilnībai vēl tālu, bet vismaz atkāpjas tā sajūta, kas mani bija pārņēmusi gadu mijā - ka braukāšana ir kaut kāds šausmīgs mazohistisks sods, kam es pati sevi esmu nolēmusi.
Man ir trešais uzaicinājums iekš draugiem.lv no viena un tā paša cilvēka!!!
Par iepriekšējiem - http://klab.lv/~shelly/989506.html?m
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |