Esmu iekļuvusi savā pirmajā CSN.
Viss ir slidens, sniegains un bīstams. Lēni jo lēni lienu uz krustojumu ar "dodiet ceļu" zīmi, midžinot labo pagriezienu, un pirms tā ceļmalas manā pusē dīdās bērns, es nobremzēju, maz, kas šim var ienākt prātā, vēl paslīdēs un novelsies zem riteņiem, un tad viss notiek vienlaicīgi: sīkais manas mašīnas priekšā metās pāri ceļam, bet no aizmugures dzirdams būkšķis un jūtams trieciens. Jo viss ir slidens, sniegains un bīstams...
Instruktore un otra vadītāja rakstīja saskaņoto paziņojumu, es salu un nespēju noticēt, ka tas patiešām reāli notiek. Un notiek ar mani.
Par spīti tam, ka nekas jau patiesībā nebija noticis un viss atrisinājās, atpakaļ uz laukumu braucu kā pillā.
Morāle: pieskatiet bērnus, lai šie nevazājas pa ielām!
ps - lai gan tādu pa īstam piesnigušu ielu mums pat lāga neizdevās atrast, pirms CSN mēs tādu speciāli treniņu nolūkam meklējam.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |