Pie radošiem sasniegumiem var ierindot to, ka vakar vakarā beidzot izlasīju "Krāmeri pret Krāmeru". Grāmatiņa nav sevišķi liela, bet es to muļļāju kādu brīdi, jo sākotnēji tās galvenais varonis man izraisīja spēcīgas aizdomas, kas mijās ar lielām antipātijām (padomā tik, nabadziņš, sieva viņu dzemdību sāpēs pasūtīja dirst, nevis izjuta ar viņu lielu emocionālo tuvību! kas par garīgu traumu, kas par cietsirdīgu bābieri!), bet uz beigām es raudāju aizvilkdamās, un man bija Krāmera briesmīgi un no visas sirds žēl, lai nu kas tur bija ar to antifeministisko diskursu un citām figņām.
Tagad varu ar atvieglotu nopūtu ķerties pie Oskara Vailda "Lorda Artūra Sevila noziegums un citi stāsti" un priecāties par atziņām stilā "Ja sieviete nespēj kļūdīties pievilcīgi, tad viņa ir tikai mātīte".
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |