Vakaradienas Ziemssvētki pie Dārgā vecākiem. Momenti, kas jāizceļ (manā skatījumā):
1) sapratu, ka jāizlasa Hakslija "Ludenas velni". Lieta tāda, ka daži mani radinieki aizraujas ar maģiju, un tā nu katrā ciemošanās reizē es izķeksēju no plaukta milzu maģijas un raganu enciklopēdiju, vai kaut kā tā, un palasos par kādu brīnumdari, kas uzsūtījis konkurentu ciemam varžu lietu, vai kādu nevainīgu jaunavu, kuru pēc apsūdzības burvestībās vispirms izvaroja, tad apēda, un pēc tam izkakāja upē. Šovakar es lasīju par dēmonu izdzinējiem, kas paši krīt par upuri nelabajiem, un grāmatā bija minēts, ka par vienu no šādiem notikumiem esot rakstījis pats O. Hakslijs. Būs jāatrod.
2) bērns, kas mani padarīja par tanti, ir iemācījies ļoti ātri tipināt, un mīļākais tipināšanas veids ir bēgšana. Tāpēc pusi vakara pavadīju dzīvnieciski rūcot un skrienot pa visu dzīvokli aiz reaktīvi ātri tipinoša un briesmīgi spalgi spiedzoša mazuļa. Nezinu, kā ar miegu bija bērnam, rūcošais monstrs pēc tam klepoja pusi nakts.
Kā jau saprotat, esmu no tiem ciemiņiem, no kā velti gaidīt saviesīgas sarunas un piedienīgu uzvedību.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |