Un ja par priecīgākām lietām, šodien pirmo reizi pa nez cik ilgiem laikiem ar Dārgo aizbraucām pie dabas. Kādreiz jau mēs visu laiku kaut kur braucām vai gājām, vai ripojām, es pat sāku pīkstēt un protestēt, ka gulēt gribu, piemēram, nevis kaut kur vēl pa tumsu traukties, bet kopš rudens sākuma visu laiku kaut kas traucēja: mani darbi, viņa lekcijas, mana autoskolas, viņa darbi, tad vēl māja jātīra un kaut kāda sadzīves tehnika jāpērk, ēst jātaisa, ciemos jāiet vai tur, teiksim, uz teātri, un tad vēlreiz - mani darbi un viņa darbi, nu, jūs jau varat paši iedomāties, bet šodien ar tēti, mammu un brāli pēc manas braukšanas stundas aizbraucām uz Bolderāju, pastaigājām gar jūru.
Spīdēja saulīte, pie paša horizonta peldēja mazmazītiņi, kā rotaļu, kuģīši, un pa pludmali šurpu turpu lēkāja suņi. No kāpām skatoties, likās, ka esi uzkāpis augstu jo augstu kalnos, un jūra ir milzīgi, pūkaini, balti mākoņi kaut kur zemāk, ielejā.
Un vēl šodien ieklikšķināju pirmo "iegādāties" Ziemassvētku dāvanām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |