Auto teorijas pasniedzēja skaidro satiksmes regulēšanas principus neattapīgākam kursantam:
- Nu, ja es stāvu ar roku, paceltu gaisā, ko es gribu? Ko es gribu?
Aktīvāks biedrs nāk palīgā:
- Skolotāj, jūs gribat runāt!
Mani skolas biedri liekas ļoti simpātiski ļaudis.
Bet ar sevišķi lielām simpātijām es skatos uz kādu savu biedreni, paresnu dāmu ar brillēm. Viņa sēž pirmajā solā, vienmēr ir visu ļoti cītīgi izlasījusi, vienmēr zina visas atbildes, bet stāsts pat nav par to. Manu simpātiju iemesls ir viņas vecums. Viņa, liekas, ir vienīgais par mani vecākais cilvēks grupā. Apmeklētāju pamatmasu veido vidusskolēni, vai tādi, kas tikko to beiguši, un es jūtos stipri aizkavējusies attīstībā.
Mūsmājās mērnieku laiki. Ūdens patēriņš par 20% pārsniedz iedzīvotāju pieteikto patēriņu, tāpēc namu pārvalde nāk skatīties mūsu skaitītājiem acīs. Aizmuku uz pusotru stundu no darba uz mājām un gaidīju savu likteni.
Mana skaitītāju kontroliere - sirma, frizēta dāma elegantā kostīmā, vārdā Ilga - izskatījās akurāt pēc Raitas Karnītes.
Es savukārt, skrienot viņai atvērt durvis, tik enerģiski rāvu no rokas nost gumijas cimdu (nekā pikanta, nolēmu izmantot laiku derīgi un izmazgāt traukus), ka saplēsu to akurāti divos gabalos.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |