Aizmirsu pierakstīt, ka vakar, pēc Lielās Sapulces, abas ar priekšnieci (man vispār šeit drausmīgi daudz priekšnieku, taisni nospļauties nevar, lai kadam netrāpītu) aiz stūra atviegloti pīpojām, un dalījāmies iespaidos par sapulces panākumiem un tās dalībnieku psiholoģiskajām un profesionālajām īpatnībām, kad mums garām pagāja divi vīrieši, kas laikam tak kaut ko meklēja.
- Jūs nākat kaut ko skatīties? - vaicāja viens no viņiem
- Tikai viena uz otru, - bez mirkļa pārdomu teica šī burvīgā būtne.
Ko var noklausīties, guļot ārstu kabinetā.
- Un tad šitā man vēl iešķiebj to pacienti - esot ģimenes ārsts uzrakstījis ne tā plaušu karsoni, ne ta sepsi. Aizeju pie pacientes - kāja visa uztūkusi, sarkana, trombocītu līmenis - 600... Nu, skaidrs taču, ka tromboze! Ar kuru galu tie ģimenes ārsti vispār domā? Paciente, nabadzīte, man vēl prasa, vai var iet pa mežu pastaigāt, es saku "nē, nē, nē, šodien - pilnīgs miers..."
Šausmīgi kautrējos, protams, bet ko lai dara ar briesmīgi sasprēgājušu papēdi? Šodien ir jau tik slikti, ka es vispār nevaru normāli pastaigāt. Varbūt kādam ir kādi pārbaudīti līdzekļi vai paņēmieni?
Divas pārdevējas sasaucas:
- Мне неудобно... - klīrējas jaunākā.
- Неудобно спать на поталке. Oдеяло падает. - bargi paskaidro vecākā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |