Vakar sēdēju puķēm piesētā dārzā, spīdēja saule, skanēja Džo Kokera "Simple things", visi bija jautri, draudzīgi un laipni, gadu vecs mazulis tipina apkārt pingvīna gaitā, un visa aina bija tik idillistiski skaista, ka daudz labāk iederētos TV reklāmā nevis reālajā dzīvē.
Vēl vakar redzēju piekūnu un dzeni. Toties šorīt, gaidot autobusu, garām pabrauca vai puse Latvijas, Lietuvas un Igaunijas rokeru, kas, izrotājuši močus ar savu valstu karodziņiem, laikam tak svinēja Baltijas ceļa gadadienu. Izskatījās briesmīgi kruti, un vienu grupu es pat nostopēju (viņi tieši gribēja izbraukt no hoteļa uz ceļu, bet es lēkāju pa priekšu stopējot autobusu).
Loģika, kas liek pieņemt darbā valsts iestādē lielu projektu vadīšanai cilvēku, kas iesaistīts divās krimināllietās, pamatojot to ar "lielāka pieredze nozīmē mazāku risku", mani vienkārši apžilbina.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |