Visas somas ir izkravātas, viss salikts pa vietām, šausmīgi netīrās, un teiksim atklāti, visai īpatnēji "smaržojošās" drēbes ir izmazgātas un izkārtas, zaudētais miegs - mazliet atgūts, kaķis - sabužināts un saglaudīts gan uz rītiem, gan uz vakariem, gan uz tumšiem ziemeļiem, vai kā nu tur bija "Skroderdienās Silmačos", un vēders piepildīts ar ēdienu, ko uz prīmusa pie telts viss nepagatavosi - milzu bļoda smalki sagrieztu salātu-gurķu-tomātu salāti un panna ar sacepumu*, ko es nokristīju par "sirdstriekas kartupeļiem" (jo ārkārtīgi garšīgs, bet... ak, vai, absolūts neveselīgs - visi šie sviestiņi un saldie krējumiņi, taisni vai labākajās "Lido" tradīcijās...), drudžaini kasu odu sakostās kājas (odiem nez kāpēc visvairāk garšo tieši manas kājas. Ja sakopotu vienuviet to kukaiņu indi, kas ievadīta manās nebūt ne tik garajās un visai tievajās ekstremitātēs, zirgu varbūt nobeigt nevarētu, bet peli noteikti. Ļoti labi, ka es neesmu pele!), brīdi pa brīdim kasēju un šņaukājos, un beidzot patiešām jūtos atgriezusies mājās.
Ceļojuma piezīmes būs. Iespējams, būs arī bildes. Ja, protams, izdosies salabot samirkušo fotoaparātu.
* http://www.receptes.lv/receptes/sampinj
Izlasīju visu savu listi, tiešām gandrīz visu, ko jūs te esat sacepuši pa šo nedēļu.
//ko tik nedarīsi, lai nebūtu jāķeras pie labor of love...
Un ziniet, ko? Jūs esat reāli forši. Reāli... cilvēcīgi. Priecīgi, bēdīgi, apņēmīgi, apjukuši, slinki, darbīgi, izsalkuši un pārēdušies. Tādi labi, tiešām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |