Pie namdurvīm izkārtā lapiņa vēstīja, ka karstais ūdens pazudīšot 7. jūlijā 8.00. Salti meli. Tas pazuda 6. jūlijā 11 vakarā.
Mierinu sevi, ka vienu vakaru mazgājoties no bļodas, nevis no dušas, esmu ietaupījusi kādus 100 litrus ūdens trešajām pasaules valstīm.
Slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās - jāņem tak beidzot atvaļinājums. Citādāk es tiešām no visas savas mazās, melnās sirds dziļumiem sākšu neieredzēt visu 240+ cilvēku kolektīvu, kur visi, pilnīgi visi iet atvaļinājumā, tikai es - kā pēdējā muļķe - +30 grādos sēžu darbā un kaujos tur ar kaut kādiem apšiem (kas visi, kā likums, ir "tikko no atvaļinājuma" vai "tūlīt došos atvaļinājumā").
Lai gan kāpēc tikai "kā"?
Tātad, visi iet atvaļinājumā, bet, es - muļķe pēdējā, bez "kā" - sēžu darbā.
Steigšus kaut kas jāmaina. Un jākļūst par muļķi, kas sēž kādā citā vietā - vismaz laiku pa laikam.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |