Klājot gultu, atradu kaķa ūsu.
Nezinātājam būtu grūti saprast, ko šis atradums man nozīmē. To laikam vispār ir grūti saprast, vismaz, ja domājam racionāli.
Bet jau tad, kad Gizmo kā mazs kaķītis ienāca mūsmājās, biju lasījusi, ka kaķu ūsas esot brīnumains veidojums. Tās veidojas gandrīz vai reizē ar galvenajiem kaķa orgāniem, pašos agrīnajos grūtniecības mēnešos. Un tomēr dzīves laikā tās krīt laukā, un aug par jaunu. "Katrs kaķa saimnieks noteikti ir atradis kādu izkritušu ūsu. Par to nevajadzētu raizēties," apmēram tā bija rakstīts grāmatiņā.
Tieši tas man lika nopietni raizēties. Man bija kaķis jau divus gadus, un es nebiju atradusi nevienu ūsu! Tās visas bija pie Gizmo!
Un šovakar es to beidzot atradu. Kārtoju gultu un metu laukā no tā visādu drazu, tostarp arī kaut kādu baltu saru - turpat vai pirksta garumāu. Tikai tad, kad sars bija izlingots no gultas, mani pārņēma apskaidrība. Ūsa! Es biju atradusi Ūsu!
Dārgais iededza lampu, un es pārčamdīju grīdu, līdz pazudušais nakts sensors, dabas inženierijas meistardarbs bija rokā. Pieliku to kaķim pie purna - ūsa, kas ūsa, ne pielikt, ne atņemt.
Tagad laimīgi grozu ūsu rokās, un jūtos kā pilntiesīgs kaķa saimnieks, Kam Nav Par Ko Uztraukties.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |