Putniņi dzied, saulīte spīd, es esmu atcerējusies paņemt uz darbu šķīstošās kafijas paciņdraņķus, kas man tā garšo, bet priekšniecība uz visu dienu ir notinusies uz semināru. Nu, vai dzīve nav brīnišķīga?
Kā noburta pāris minūtes skatījos uz Šlesera aforismu vāceli Delfi.lv banerī. Tā mani raisīja kaut kādas apoaliptiskas vīzijas par nākotnes cilvēkiem, teiksim, no 25. gadsimta, noteikti ģenētiski modificētiem, gariem, blondiem, nekad neslimojošiem un praktiski nemirstīgiem, un runā viņi tikai tādos ļoti precīzos, gramatiski ideālos un neiedomājami asprātīgos jautājumu-atbilžu apkopojumos. Aforismu straumes beigas tā arī nesagaidīju.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |