Šodien aina ir stipri mazāk idilistiska. Braucot no teātra* mājās, tramvajā iekāpa apjomīgs bifelis krietnā narkotisko vielu reibumā, kurš pirms izkāpšanas uzskatīja par savu pienākumu pienākt pie mūsu sēdekļa, krieviski izbļauties par šakāļiem latviešiem, kuriem visiem beidzot jāaizveras (mēs gan nebijām nekādi runīgie arī pirms tam), un izkāpa ārā, ar ķieģeļa izmēra dūri klapējot tramvaja sānus. Pēc tam veikalā es pamanīju brīnišķīgu saldējumu, košā, glancētā papīrītī, saucās "CCCP", bet mājās Dārgo no miega izrāva kaimiņš, kas uz pilnu klapi klausījās PSRS himnas tehno versiju.
Vispār viss šis un un vēl šis tas liek man ar nopietnām bažām domāt, ka tagad notiek tas pats, kas noticis jau agrāk - ekonomiskās dižķibeles transformējas nacionālā radikālismā. Tieši tā, ja nemaldos, pie varas nonācatas tas pats Hitlers, kura uzvara te šeitan tiek svinēta.
*teātris bija Regnāra Vaivara "Visiem zināmais lācis un viņa dr.", pati izrāde - nasing spešal, bet aktieri spēlēja ļoti labi, tāpēc negribas metāt nekādus akmeņus, bija okei.
Man gan radās viens jautājums - cik saprotu, patiesībā izrāde ir uztaisīta tā, lai visiem būtu skaidrs, ka tā ir par Vinniju Pūku, bet autortiesības par šo tēlu nebūtu jāmaksā (autortiesības uz Pūku, piederēja, ja nemaldos, Disnejam). Tas tā ir? Kas zināms?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |