Kaķim gandrīz konservu vietā bļodiņā ielēju dārzeņu zupu. Bet tie vēl tikai ziediņi. Pēkšņā apskaidrības lēkmē es atradu sviestu.
Stāsts par sviestu bija tāds, ka piektdien es rīkoju sviestmaižu balli. Sasmērēju sviestmaizes, domīgi aplūkoju šķīvi. Nez, cik daudz sviestmaižu vajag pieciem cilvēkiem? Nav ne jausmas. Tas atkarīgs no sviestmaižu kaloritātes (par ko man bija visai aptuvena nojausma), cilvēku izsalkuma pakāpes, maizīšu garšīguma un zemes griešanās ātruma. Nolēmu, ka papildporcijas vienmēr var sasmērēt vēlāk. Sviestu nolēmu nelikt ledusskapī, sasalušu to būs grūti uzsmērēt. Bet lai kaķis neapēd, uzstūmu sviestu augstākajā plauktā.
Šodien (ceturtdien) es beidzot domīgi nocēlu sviestu no plaukta. Liriskā atkāpe - mums dzīvoklī ir tik silti, ka pat tēja kanniņā sapelē, ja to neieliek ledusskapī.
Pārsteidzošā kārtā sviests bija pavisam mīksts un labi smērējams, un tam nebija pilnīgi nekādas vainas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |