Šodien kopā ar vīru gājām frizēties. Es noteikti jau esmu rakstījusi, kā man patīk tādas mazas mikrorajonu frizētavas - nekāda eiroremonta, nekādas kafijas, nekāda glamūra vai spožuma, uz grīdas - iepriekšējā "pacienta" mati, visi runā krieviski, cenas ir smieklīgas, bet cilvēki - tādi patiesi, nemāksloti un sirsnīgi. Turklāt šajā frizētavā pat bija kaķis - strīpaina, tukla, kastrēta kaķene, kas gulēja klientiem paredzētajos krēslos (kad klientu nebija. Kad klienti ieradās, friziere vai manikīra meistare pasita kaķi padusē, noslaucīja krēslu ar kādu no speciāli šim nolūkam paredzētajiem dvieļiem un pārcēla kaķi kaut kur citur. Kad visi krēsli bija aizņemti, kaķi nosēdināja uz palodzes. Vai tas apgūlās uz grīdas un klientu pieņēmēja ar čībā ieautu kāju laiski kasija kaķa muguru). Un kaķis - tas manās acīs ir milzīgs pluss.
Samaksājām vienpadsmit ar pusi latus par abiem, un tagad man ir smieklīgākā sasuka manā mūžā. Galva tāda kupla, kupla, un no kuplās galvas rēgojas maza, plāna astīte. Tādu frizūru parasti iztēlojas sievietei vismaz no 50 gadu vecuma. Kādai sievasmātei. Vai finanšu direktorei, piemēram. Pārsteidzošā kārtā neizskatās nemaz tik slikti (urā, man ir visi šansi kļūt par visai patīkama skata sievasmāti vai direktori!). Dārgajam arī patika. "Kāpēc gan nepamēģināt ko citu," viņš samierinieciski teica.
Taču tās visas ir pupu mizas. Mērķis ir sasniegts - mati tiešām beidzot IR īsāki par pleciem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |