07:56 pm - Kaladu, kaladu
Tātad, dāvanas ir sapirktas un sapakotas, tagad varu baudīt Ziemassvētku mieru. Patiesībā šis arī ir beidzamais miera vakars, jo Ziemassvētki mums ar Dārgo kā apzinīgiem un ģimeniskiem cilvēkiem parasti ir visai dinamiski - kamēr apbraukājam vai pusi Latvijas, apciemojot manus vecākus, viņa vecākus, visas vecmāmiņas, un tā tālāk un tā joprojām, visus apdāvinām, sabučojam, izdziedamies, izdeklamējamies, pie visiem paēdam, iedzeram, parunājamies par dzīvi un niekiem, ripojam no vienas mājas uz otru pārbaroti un - ko tur liekties - nedaudz apreibuši nonstopā vismaz pāris dienas.
Nu, nesanāk man Ziemassvētki kā gaiša miera apgarots laiks, ar enģelīšiem un klusu prieku, un mūžīgu vērtību apcerēšanu, bet kā saka reklāma: "ir cilvēki, kam nesanāk. Un labi, ka nesanāk". Tiešām - labi.
Nu, un pēc tam jāstiepj savi lielie slēpošanas zābaki uz ekonomisko avioreisu, lai Jaungadu sagaidītu troļļu valstībā, krītot uz deguna bezgalīgajos sniega plašumos.
Priecīgu jums arī, mana dārgā liste!