Aiz garlaicības izpildījos ar cibas jaunāko MAS par pirmajiem teikumiem katrā mēnesī. No vienas puses, gandrīz uzmācas pārdomas, vai 1. datumiem manā dzīvē nav kāda liktenīga loma - šajā dienā šogad esmu, zobiem klabot, gājusi uz VID vai, priecīgi pīkstot, visbeidzot iegādājusies treniņtērpu, par ko sapņoju jau daudzus gadus, vai kļuvusi par apmaksāto jūzeri, vai tikusi pie tik tīriem griestiem, kādu mūsmājās nav bijis 20 gadus, un tā tālāk, un tā joprojām.
No otras puses, pilnīgas muļķības tas viss ir. Tas nerada nekādu priekšstatu par to, kas noticis manā dzīvē.
Bet no trešās puses, es nopietni ticu, ka šis gads man vēl nav beidzies. Ka kopsavilkumiem vēl par agru. Un ka kaut kam ļoti būtiskam un nozīmīgam (un noteikti labam!!!) vēl tikai jānotiek. Tam taču vēl ir veselas trīs nedēļas, vai ne?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |