Vakar lāpīju caurumus savās kinematogrāfiskajās zināšanās un noskatījos "Nochnoij Dozor" (jā, man bija kaut kādi aizspriedumi, kuru būtību tagad vairs nespēju atcerēties), mana mīļākā epizode laikam ir tā, kurā vampīrs un vampīru mednieks zvetē viens otru vai galva vai acs, bet sievišķis lēkā apkārt un tādā īstā sadzīves dzēruma kautiņu stilā nebalsī ķērc: "Ļošečka, nebeij jevo, nebeij jevo, Ļošečka!!!" Amerikāņiem nekā tāda nav un nebūs, āmen.
Zose tā friziere. Es viņai skaidri un gaiši saku "grieziet līdz pleciem". Tagad grozos uz riņķi pie visiem spoguļiem kā suns, kas ķer savu asti, un cenšos saprast, vai man tiešām pleci uz muguras atrodas kaut kur lāpstiņu rajonā. Turklāt mati ir ieveidoti kaut kādā idiotiskā sasonā, kas acīmredzot paredzēts kārtainā griezumā izcelšanai, bet ko tādu man ne prātā nenāk vēl kaut reizi mūžā atkārtot, tāpēc es vispār nesaprotu, pēc kā izskatīšos, kad izmazgāšu galvu,
Vārdu sakot, epiks feils par astoņpadsmit latiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |