Pirmā ziņa, ko dzirdēju, ietraušoties pārpildītajā mikriņā šorīt, bija par parandžām. Vispirms dīdžejs ilgi spriedelēja, ka parandžas apgrūtina eksāmenu likšanu, jo nabaga profesoram nav ne mazāko iespēju atpazīt, vai eksāmenu šobrīd kārto studente, teiksim, dumjā Zahara vai viņas gudrā kursabiedrene, un tad pavēstīja saviem mīļajiem klausītājiem ka kādā tur valstī izcēlušās diskusijas par to, vai parandžas tomēr nav pārāk pavedinošas - tās acis, tās valšķīgās acis jaucot vīriešiem prātus, tāpēc tagad vajadzētu ieviest parandžas, kas atstāj neapsegtu tikai vienu aci.
Labrīt...
Khe-khe. http://www.apollo.lv/portal/life/articl
Izskatās, ka mūsu dārgie čības rullētāji atkal gļuko. Sūtīju e-pastu no gmail uz inbox, met atpakaļ.
Apollo mani šodien nebeidz iepriecināt. Piemēram, ar šādiem virsrakstiem:
"Latvijā pēc kuņģa samazināšanas rindā nestāv"
Skan, protams, reāli nopietni un uzreiz piesaista uzmanību. Vārdi "stāvēt rinda" Latvijā ir tāds pats uzmanības aktivizētājs kā visur citur pasaulē - sekss, nauda un vēzis. Taču uzreiz rodas jautājums: vai ta kaut kur pasaulē tiešām stāv rindā pēc kunģa samazināšanas? Un acu priekšā sāk peldēt neskaidras vīzijas ar apaļīgiem cilvēkiem, kas nopietnām, saspringtām sejām garā rindā stundām un dienām, bet varbūt pat nedēļām un mēnešiem ilgi līkumo starp debeskrāpjiem, teiksim, Ņujorkā, rindā uz kuņģa samazināšanu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |