Pat nenojautu, ka Imants Kalniņš ir Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs
WTF???
Ja vien tas, protams, nav cits Imants Kalniņš.
Ir tādas dienas, kad saprotu, ka dzīve mani aizvedusi tieši tur, kur vajadzēja. Tā, piemēram, šorīt dzīve mani aizveda ekskursijā uz Centrāltirgu. Dzīve - runīga jaunekļa paskatā - noveda mani Centrāltirgus pagrabos, labaratorijā, noliktavās un visās citās vietās, kur pie durvīm karājās šilte "Nepiederošajiem ieeja aizliegta", un visu smalki izskaidroja un izstāstīja, un visi mums smaidīja un bija mīlīgi. Pēc tam staigājām pa paviljoniem, osņājām gaisu un kairinājām apetīti. Un visbeidzot pat uzdāvināja Hānberga grāmatu par tirgu.
Ja vakardiena pagāja Marijas Antuanetes zīmē, šodien esmu pieslējusies "Atraitnes dēla" stilistikai. Jo kā gan lai citādāk nosauc to, ka pusdienām iztērēju Ls 1, iegādājoties kukuli rupmaizes*, toties par grāmatām bez liekas raudāšanas atdevu Ls 10**?
* viss pārējais man gan jau bija ledusskapī
**"Valterā un Rapā" atlaides, tāpēc par Ls 10 sanāk četras grāmatas (Par Stārasti un Tvenu, "Saule, Bezvējš" un kaut kāda bieza bērnu, piedodiet, fantasy grāmata ar pelēm uz vāka).
//uzrakstīju un atcerējos, ka man šodien bija ieplānots iet uz grāmatu bāzi kopā ar tēti un māsu. Mobilais telefons, protams, ir atstāts mājās. Un zvana tur nerimtīgi, kaķim par lielām izbailēm.
Brīdi paklapēju galvu pret galdu. Nu, ko darīt, iešu uz grāmatu bāzi ar grāmatu maisu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |