Mani maķenīt nomoka sirdsapziņas pārmetumi, ka pēdējo dienu diskusijas par referendumu iztiek bez maniem pieciem centiem. Bet tikai maķenīt. Tāpēc sirdsapziņu es ar apņēmīgu roku pabāžu zem ķisena un eju pāri (uz urnām, vilkt krustu ailē "par", protams) dziedādama (lasi: klusēdama). Galu galā, visus savus piecus centus esmu izsvaidījusi jau vismaz pāris mēnešus atpakaļ.
Turpinot mazākās pretestības ceļu, iepostēšu vien šo linku, kas ved uz visai gaumīgu pārskatu par referenduma tuftas liešanas hronoloģiju.
http://www.tribine.lv/articles/5391
Ja man būtu vairāk pacietības, es, iespējams, vispār neko vairs nerunātu. Agrāk vai vēlāk kāds/i tāpat visu pateiks manā vietā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |