Pēc iepazīšanās ar savu visjaunāko radiniecei (es gan, protams, neko nesaku, bet tas absolūti objektīvi ir smukākais bēbis visā tovnā!) un cibas topošo māšu blogu apsekošanas man rādās zīmīgi sapņi.
Piemēram, es sēžu pārbāztā tramvajā, un kādā krievu sieviete man pasniedz paturēt savu meitiņu - bērnam ir gadiņi divi vai trīs, tāds kluss un mīlīgs. Paņemu viņu klēpī, lai apkārtējie nesamin, pēc brīža tautas vairums izkāpj, es sāku lūkoties uz visām pusēm, kur tad palikusi māmiņa? Māmiņas nav. Neapzinīgais sievišķis, šķiet, ir izkāpis un aizgājis, un es ar mazo eņģeli palieku divatā.
Pēc pamošanās atliek tikai nopūsties. Un kāpēc dzīvē nekas nenotiek tik vienkārši? Tad es jau sen būtu daudzbērnu māte!
(vispār man pa nedēļas nogali rādījās arī murgaini eksāmeni, kur man pašai sev bija jāraksta atzīme, bet visas pildspalvas beigušās, un vīzite pie plastiskā ķirurga, kuru es nokavēju, jo sēdēju pie nepareizajām durvīm, bet tos es atceros nelabprātāk).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |