"Pirmkārt, izrādās, ka es vairs neesmu pieskaitāma meitenēm, man jau 36:)"
Vakar izsaukto ūdensskaitītāju mainītāju sagaidīt uzņēmās mana mamma. Tā nu viņa sēž pie manis mājās un gaida. Laiku īsinādama pakasa kaķim aiz auss, izrok manus papīru kalnus, atrod notis un metas atjaunot savas pianistes prasmes.
- Es jau vienu skaņdarbu iemācījos, - viņa ziņo, kad piezvanu, lai pateiktu, ka meistars aizkavēsies vēl par stundu.
- Feini, - saku - Tad, kad atnāks tas meistariņš, tu vispirms ievadi viņu viesistabā, apsēdini un nospēlē viņam visu, ko esi iemācījusies, viņu gaidot. Lai viņš saprot, ko tas nozīmē.
- Jā, es varētu nospēlēt viņam "Foreli", - ļauni ķiķina mama.
Jāpiebilst, ka no notīm man mājās ir praktiski tikai klasika, tā kā meistariņam es ieteiktu pasteigties - ja vien brīnumainā kārtā Bēthovens nav viņa mīļākais komponists.
"Ja tas ir labākais, uz ko Dievs ir spējīgs, es neesmu sajūsmināts."
Pilns teksts - http://www.apollo.lv/portal/life/articl
Kopumā jāsaka, ka padomju laiku anti-reliģiskā literatūra manās atmiņās saglabājusies kā krietni vien smieklīgāka, bet daži izteikumi ir jauki.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |