Ilgi un dikti rakstīju un dzēsu, rakstīju un dzēsu, tāda situācija, nepatīkami un muļķīgi, netaisnīgi un nesaprotami, īsts pilnmēnes, psihi pilsētā, kas īsti noticis, nervi kā striķi, viens variants, otrs, trešais, neviens nesniedz īsto priekšstatu, un ja arī rodas priekšstats, tad tiek sniegts parāk daudz privātas informācijas, un galu galā, ko es te ņemos, smiekli nāk, nevienu tas tāpat neinteresēs, visiem cibā citas rūpes, lai gan kas tad nu tās par rūpēm, taisni vai jāraud, rakstu un dzēšu, rakstu un dzēšu, līdz atceros vakardien noskatīto filmu, Forbiden Kingdom. Amerikāņu jauneklis satraukti izklāsta mūkam savas raizes - nu, tur vispasaules glābšana, maģiskaie kosmosa likumi, antīki burvju priekšmeti, tumsas bruņinieki un parastais stafs - jauneklis ir gaužām satraukts un grib zināt,vai mūks viņam tic, vai mūks tic viņa, parasta puiša pasaules glābēja spējām, kad mūks pagriežas pret viņu un saka... Nodzēšu visu un rakstu lieliem burtiem to, ko viņš saka:
NEPIEMIRSTI ELPOT.
( ... tālāk ... )
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |