Vispār divas nedēļas nogales bez normāla rīta miedziņa (un normāls rīta miedziņš manā izpratnē ilgst vismaz līdz divpadsmitiem, kā kompensācija pēc piecām darbadienām ar celšanos 6.30) ir mani sakāvušas. Es nevaru celties 6.30 visu nedēļu. Un es pavisam noteikti nevaru to darīt divas nedēļas pēc kārtas. Es tam vienkārši fizioloģiski neesmu paredzēta.
Kaut kad nesen "Neticami, bet fakts" izvirzīja versiju, ka Antikrists, kad nākšot uz zemes, savu armiju veidošot no uz nāvi notiesātajiem, kuriem spriedums nav izpildīts. Parādīju arī interviju ar vienu potenicālo Sātana kareivi, kas kādreiz bija nositis sabutiļņiku, bet tagad stāstīja, ka cietumā jau neesot tik traki, ceļoties katru rītu sešos, tad septiņos brokastis, tad pastaiga, televizors...
- Katru rītu celties sešos, - es iebļāvos. - Tas taču ir daudz trakāk par elektrisko krēslu!!!
Tāpēc tagad es esmu novītusi un sakritusies, runāju un daru muļķības, un nevaru noturēt vaļā acis, kas ir kļuvušas sarkanas kā trusim.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |