Cēliens pirmais
Vienu nakti es pa kluso atlīdīšu līdz darbam un nomainīšu visas plāksnes, iestādes vietā izkarot nosaukumu "SIA Augeja staļļi". Vai "SIA Augeja staļļi un dēli", piemēram.
Visu nedēļu es sēžu te slima. Nē, patiesībā es te sēžu slima jau gandrīz trīs nedēļas. Un sapņoju- a vot tad gan es paņemšu brīvu... A vot tad gan es paņemšu brīvu un paslimošu.. A vot tad gan - gulēšu, dzeršu zālītes, svīdīšu mierīgi deķos.
Figu. FIGU! Ir piektdienas vakars, pāri pieciem, un es te sēžu un gaidu tos sūda PDFus, lai redzētu, kādi slima suņa murgi tajos būs šoreiz.
Otrais cēliens
NĒ, IR VĒL TRAKĀK! KAMĒR ES TE KLABINU VISU ŠO, PIEKTDIENAS VAKARĀ, PĀRI PIECIEM, IENĀK PROJEKTA VADĪTĀJA UN SAKA - PDF ŠODIEN NEBŪS, PDF BŪS PIRMDIEN!
TAS NOZĪMĒ, KA ARĪ PIRMDIEN ES NEVARU SASLIMT. UN ŠODIENA JAU IR DIRSĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
cēliens trešais
es izslēdzu capslock un eju nošauties.
Aizbraucu mājās, Apēdu vīra gatavoto podiņu - kartueplīši, vista, tomāti, mērcīte, bieza, bieza siera cepurīte, garšvielas - šausmīgi garšīgi.
Neliela atkāpe - podiņš patiesībā bija taisīts uz V-dienu, bet cilvēks domā, dievs dara - pašā "svinīgais drāziens rožu un lācīšu ielenkumā" (svalka) vakarā mana iedragātā veselība sašķobījās pavisam, iesnām pievienojās milzīgs nelabums, un man uz vakariņām atlika tikai skatīties žēlām, zilu loku ieskautām acīm - izskatās tik garšīgs, baigi garšīgs, bet baigi žēl būs ārā vemt...
Tātad, apēdu podiņu. Uzēdu čipšus. Uztaisīju tēju. Paglaudīju vīru. Pabužināju kaķi. Nostājos virtuves vidū. Izpletu rokas un palecos. Piegdienaah, es iespiedzos vārgā, bet patiesi priecīgā balstelē.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |