Tāttad, meklējam gultu. Gultai jābūt samērā kompaktai - teiksim, 1,6m X 2,00 m, un ne pārāk dārgai - jo dārgs var būt matracis, uz kura tu guli, bet ne gulta, kas ir vien prozaisks rāmis ar dēlīšu klājumu un kājām.
Vispirms dodamies uz piemājas mēbeļu veikalu. Tur ir demokrātiskas cenas un vairāki pieklājīgi modeļi, kurus piefiksējam. Pēc tam paejam garām vairākiem svētdienā slēgtiem mēbeļu veikaliem. Visbeidzot nonākam diezgan plašā tirdzniecības centra augšstāvā, kur savākti vairāku firmu krājumi. Gultas šķiet nesamērīgi dārgas un lielas, tāpēc dodamies dīvānu virzienā. Viens no tiem liekas visai glīts.
- Paskaties, kāds liels un skaists! - līksmi sauc Shelly. Un satver dīvāna apakšmalu, lai izvilktu to pilnā klājienā. Atskan briesmīgs skrakšķis un Shelly rokā paliek kāds auduma gabals.
Shelly aizmiedz acis un sāk histēriski ķiķināt. Dzīvesbiedrs apņēmīgi satver dīvānu un iebīda to maksimāli pareizajā vietā. Abi steigšus dodas prom.
Visu pārējo pārgājienu caur mēbeļu veikaliem Shelly nevaldāmi irgājas.
- Psskaties, kāds plānprātīgs pārklājs! Rozā ar iešuvumiem!
- Paskaties, kādas formas. Un nedabisks spīdums! Vai tas taisīts no plastmasas?
- Gulta ar spoguļiem? Tas ir kādai eksotiskai priekamājai?
Vispār, ja Rīgā ir kādas 150 firmas mēbeļu tirdzniecībai, tad jāsāk domāt, ka tas ir traki ienesīgi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |