"Pats dīvainākais nākotnē ir tas, ka tad mūsdienas sauks par "vecajiem, labajiem laikiem"."
(Džons Steinbeks)
Man sākušās uzmācīgas vīzijas.
Es skaidri redzu sevi, guļam uz jauna un skaista dīvāna. Man ielej vīnu. Pasniedz šķīvīti ar siera šķēlītēm. Un izklaidē (piemēram, klsui un maigi spēlē uz arfas). Es tikmēr guļu un nekustos. Un neizdvešu nevienu skaņu (varbūt vien pāris apmierinātu, bezspēcīgu nopūtu).
Un nevienam no manis neko nevajag. Un man nav jādara triju (patiesībā pat četru) cilvēku darbs. Man vispār nekas nav jādara.
Arfas, vīns, dīvāns.
Nu, taču, saņemies, es saku sev. Vēl pavisam mazliet. Tad varēsi celties spārnos un, klusi klepojot nelielus slapju dūmu mākoņus, lidot pretim brīvdienām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |