Vakar izrādījās, ka darba senā tradīcija - paziņot visādus... emmm... interesantus, sauksim tos tā, jaunievedumus svētku priekšvakarā ir stabili saglabājusies. Beidzamajā pirmsZiemassvētku dienā vadība esot paziņojusi, ka turpmāk visiem tiešām TIEŠĀM būšot jāstaigā lietišķa stila apģērbā (jo it kā jau tas ir rakstīts arī iekšējās kārtības noteikumos, tak kurš gan ies satraukāties par kaut kādiem kārtības noteikumiem - tādu nervozo mums te nav).
Smagu sirdi izcilāju savu drēbju skapi, meklējot kaut ko, kas atgādinātu lietišķa stila bikses (laikapstākļi nešķita piemēroti svārkiem, turklāt nav ne jausmas, vai manu jaunāko personiskā stila kliedzienu - Auroras kokvilnas zeķubikses (kāds skaistums! kāds praktiskums! Uzvilku un sajutos piecus gadus veca. Dievinu!) vadība vēl pieskaitīs pie lietišķā stila vai vairs nē). Atradu trīs bikses, no kurām divas ir jānes pie šuvējas labot.
Noliku velkamās bikses malā, paņēmu labojamās un cienīgi devos virtuves virzienā. Atveru ledusskapi, un taisījos jau likt drēbju kaudzīti iekšā, kaut kur starp kūpināto zivi un eklēri, līdz man prispičila, ka kaut kas tomēr nebūs lāga.
Noskurinājos, apņēmīgi aizvēru ledusskapi, paņēmu no skapīša blakus maisiņu, kur ielikt drēbes, un ātri pazudu.
Es domāju, šis gadījums pilnībā raksturo mani vakaros.
"Nenāc pie manis vakaros, man vakaros jābūt mājās"...
Es laikam esmu tērēta. Nē, pareizāk sakot to, ka es esmu tērēta, mēs jau šodien noskaidrojām, tagad noskaidrojas, ka es esmu vēl vairāk tērēta nekā man likās. Bet man patīk šī ideja par peli apsveicēju
http://i.am.human.lv/?ct=97330723
Tā pele izskatās reāli sirsnīga.
piegdienaahh iet palasīt un pakomentēt kaut ko interesantāku, es tikmēr sēžu ar sārtu mežģīnu mutautu un aizkustinājumā šņukstu. Kas gan būtu meitene bez sentimenta, kā reiz rakstīja Dripe!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |