Kaķis ir ļoti izaudzis. Šobrīd viņš ir klasisks pusaudzis, kā no dr. Spoka grāmatām.
Viņš ir četras reizes vecāks nekā tad, kad ieradās, un četras reizes smagāks. Un ļoti patstāvīgs. Nekādas ņurcīšanas pa rokām, nekādas sēdēšanas klēpī. Ja es mēģinu viņu ņemt uz masu, Gizmo kož, piemēram, man plecā, līdz gaļai. Kad sāku viņu bučot, nenosakāmās krāsas acīs skaidri redzams riebums. Gandrīz dzirdu viņu sakam: "Paklau, tūlīt izbeidz, sieviete. Šitā laizās tikai ar skuķiem un sīkajiem, un ES tāds neesmu. Pārtrauc tūlīt pat."
Tomēr tas netraucē viņam pa naktīm vissmalkākajā balstiņā kliegt pie guļamistabas durvīm. Un īpašas labvēlības brīžos, kamēr es vāļājos pie TV vai mēģinu aizmigt, viņš piespiežas man pie kājas (jo gulēt uz mana sāna viņš vairs nevar, tas viņam ir pārāk šaurs. Gizmo tagad ir liels zvērs), iekrampējas ar nadziņiem manās drēbēs un nekur nekur mani nelaiž.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |