Tā kā šodien ir Laipnības diena, es cilvēkiem vienkārši iesaku pastaigāties - bez konkrēta virziena norādīšanas.
Āpāc, kā man 100. pantā kaitina Dobelis. Viņš visu laiku kaut ko pieraksta uz lapiņām, bet kad paver muti, viņa galvenie argumenti: "Es to nekad nepieļaušu!", "mikrorajonos nerunā latviski!", "Lielas tautas ir šovinisti, kas nekad nepiekāpjas!" un "Prezidente Saskaņas centru apvainoja par naudas saņemšanu no nedraudzīgām varām!" (Zīmīgi, viņš pat nespēj godīgi un atklāti nosaukt Krieviju vārdā, bet visu sarunu pinas pa kaut kādiem eifēmismiem kā Harija Potera klasesbiedri, kas nespēja nosaukt vārdā Voldemortu). Par spīti visiem pierakstiem, Dobelis nav pēc būtības atbildējis ne uz vienu pretargumentu vai jautājumu.
Kronis visam ir beigas:
Druviete: "Lēmums nav jāpieņem steidzīgi. Protams, vēlreiz pastiprināti jānostiprina latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda..."
Dobelis (histēriski): "Tas nu gan jums neizdosies!!!".
Druviete, mēreni pārsteigta, viegli pagriežas: "Dobeļa kungs, jūs nevēlaties latviešu valodu kā vienīgo valodu valstī?"
Trakākais, ka pat tas viņu nesamulsināja. Viņš ne tikai nedzird, ko runā citi. Viņš nedzird pat, ko runā pats.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |