Nē, tagad man tiešām paliku kauns.
Tāpēc labāk pastāstīšu, ka
a) vakar biju uz Diviem dzejas dienu pasākumiem. Iznākusi ļoti skaista Kunnosa grāmata, tiešām skaista - gan no vāka, gan no satura, lasīju dzejas un smaidīju, lasīju Gaigalas apcerējumu par Kunnosu un smējos pilnā kaklā. Gaigala ir ļoti cītīgi savākusi visus agrākos Kunnosa raksta galus un sešgadīgā Jura teksts par tēta darbu, kas izklausās apmēram kā "darbs ir jaizdara lic pirdienai tilti litri metri kubi fakul tate Markss darbs ir jaizdara" ir vienkārši ģeniāls (man nesanāca atstāstīt, varbūt vakarā iedrukāšu visu). Vispār ja mūsdienu bēranm liktu aprakstīt, ar ko nodarbojas viņa vecāki, rezultāts varētu būt vēl priecīgāks.
Un Ingmāras Balodes grāmata arī noteikti ir ļoti smuka, spriežot pēc autores lasījumiem.
Nodomāju, ka cilvēki, kas mūždien staigā apkārt kunkstēdami neapmierinātībā par Latviešu mākslas līmeni, man atgādina vienu vecu anekdoti par jaunekli, kas gadiem lūdzās, lai Dievs ļauj viņam vinnēt miljonu. Savukārt Dievs gadiem ilgi purpināja pretim: "Nu, nopērc taču vismaz sasodīto biļeti!". Es savu biļeti laikam nopirku vakar.
b) kaķis aug kā zvērs un viņam ir divi jauni triki. Triks numur viens - viņš ir iemācījies ļoti smuki glauzties pie kājām, rokām vai citām pieejamām ķermeņa daļām, tā graciozi, ar austiņu. Triks numur divi - Gizmo ir pasācis nakts vidū skaļi kliegt pie guļamistabas durvīm. Vismaz pusi pagājušās nedēļas esmu modusies no kaķa pīkstēšanas. Ja kaķi ielaiž iekšā pie mums, apmēram pēc stundas es mostos no tā, ka Paši-Zinat-Kas kož man kājas īkšķī, veic ļoti līksmus pārskrējienus pāri gultai vai mēģina izkost caurumu gultā, un dara to visu briesmīgi skaļi.
Tas laikam nav pārāk ārstējams?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |