Šķiet, supermena reklāma vēstīja, ka viņš var noskriet vilcienu? Esmu gandrīz tikpat kruta kā supermens. Es varu noskriet trolejbusu.
Vakar prāta aptumsumā nolēmu mājās braukt caur centru. Pēc tam, kad trolejbuss vienu mazmazītiņu pieturiņu pa Čaka ielu garām Ziedoņparkam brauca desmit minūtes, es nospriedu, ka arī uz vienas kājas aizlekšu ātrāk un ka lietussargi tieši tāpēc arī paredzēti, lai pasargātu no lietus. Un vispār, jau sen domāju, ka derētu mazliet izkustēties. Izkāpu un sprintera tempos (uz abām kājām) metos uz priekšu. Apsteidzu vienu trolejbusu, otru, trešo, ceturto.. Saldā uzvaras garša! Pie septītā man apnika skaitīt. Brīdī, kad slapja kā žurka, bet triumfējoša nonācu līdz Stacijas pulkstenim, manis apsteigto sabiedrisko transportu kopskaits bija pārsniedzis vismaz divus desmitus.
Sāk šķirst, ka mūsdienu tehnoloģiskais progress transporta jomā ir piedzīvojis absolūtu, pazemojošu krahu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |