Man laikam vajadzētu sākt kolekcionēt tos burvīgos krievu sakāmvārdus, ko es iemācos darbā. "Kak na ohotu, tak sobak kormitjk" ir pievienojies "kazhdij susljik agronom". Noteikti ir vēl kaut kas, ko es aizmirsusi.
Meklējot informāciju par trimdas latviešiem, atradu šādu anonīmu bēdu stāstu.
"[..]Šis laiks bija grūts visiem mājas iemītniekiem. Makarenko un Renemanes intrigu dēļ īrnieki vairs nesaprata, kas te notiek un kā viņiem rīkoties. Nemierīga palika visa nākamā nedēļa. Par mani Makarenko izplatīja sūdzības, ka es neprotot saimniekot un esot nežēlīgs pret īrniekiem. Nākamās piektdienas naktī kāds izskrūvēja visas trepju telpas spuldzes. Starp 5. un 6. stāvu uz kāpnēm nokrita un sasitās kāda vecāka kundze. Kaimiņš, arī vecāks kungs Orions Bēms, dzirdēja kāpņutelpā kliedzienus, izsauca ātro palīdzību un palīdzēja cietušo nogādāt slimnīcā. Pārnākot mājās, viņš gribēja pārliecināties, kāpēc viņa kaimiņiene tā nokritusi. Orions Bēms sāka kāpt pa tām pašām kāpnēm uz augšu, sapinās kaut kādās auklās un arī nokrita, smagi sasitot galvu. Slimnīcā viņš sniedza liecību policijai, bet jūtot, ka tuvojas viņa pēdējā stunda, viņš savas liecības atsauca, lai no šīs pasaules varētu šķirties bez strīdiem. Pēc šā nāves gadījuma Makarenko komanda, acīmredzot, nobijās un spiediens pret mums Latvijā atslāba."
Lasu un raudu.
Visiemīļotākā preses tēma bija rakstīt par maniem leģendārajiem šortiem, ar kuriem es nāku uz Saeimas plenārsēdēm. Bet arī šī tēma sākotnēji tika uzpūsta mākslīgi.
http://home.parks.lv/valdmanis/8.ht
Blind trust uzrakstīju kā blond trust.
Kā Ikstena reiz rakstīja: Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet sajūta - dievišķīga.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |