Kādreiz es mazgāju matus, lai tie būtu tīri. Tagad es mazgāju matus, lai varētu tos ieveidot.
Brīvdienās pa kaut kādu mūzikas kanālu noskatījos raidījumu par bērnu skaistumkonkursiem ASV. Jāatzīst, pārraide mani vienkārši šokēja - pirmsskolas vecuma meitenītēm uzklāj tik daudz kosmētikas visās varavīksnes krāsās, cik man nav bijis un domāju - nebūs - nekad mūžā (pielīmējamās skropstas, mākslīgie zobi, piepinamie mati...), uzvelk kaut kādu drausmīgas kleitiņas vienās špicēs un iecementē ar matu laku gluži stīvas. Bērni nepārtraukti niķojas un kad viss ir beidzies, viņi pat nesaprot, kādu vietu tad īsti ir ieguvuši un kas vispār ir noticis.
- Dausmas, mīļum, - es stenēju, lūrot ekrānā. - Ja man būtu kāda teikšana pasaulē uz vienu dienu, es visām tām resnajām, kompleksainajām monstrenēm - māmiņām - atņemtu vecāku tiesības un izdalītu viņām šķirnes suņus. Vai kaķus. Lai lako, ķemmē un izstāda tos. Nu, paskaties - tiem bērniem ir seši gadi, bet pēc kā viņas izskatās?
- Pēc liliputu maukām, - lakoniski atteica Dārgais. Es smējos krietnu brīdi, bet, iespējams, šinī jokā bija pārāk daudz patiesības, lai tas būtu smieklīgs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |