Šodien paliek septiņi gadi, kopš mana pirmā randiņa ar vīru. Septiņi gadi bez Tibetas, kā es smejos.
Laikam paliekam veci, jo nekādi rauti (pirmo reizi pa visiem septiņiem gadiem!) netiek plānoti - vīrs brauks stellēt savai mātei pirti, mēs ar Gizmo vārīsim vistas fileju un varbūt uzņemsim ciemiņus. Mietpilsoņu izpriecas, vārdu sakot. No otras puses - ņemot vērā, ka tagad mums ir kāzu gadadienas, tas laikam ir tikai loģiski.
Mana mamma izteica versiju, ka mums ticis nevis kaķis, bet gan nomaskējusies vāvere. Ņemot vērā, ka šodien tas zvēriņš pārlēca pāri gandrīz visai virtuvei, lai tiktu uz galda, man tas sāk likties ticami. Es ļāvu viņam lekt tikai tāpēc, ka biju pārliecināta - viņš nomauksies, un nekad vairs neko tik stulbu nedarīs. Ha-ha.
Vēl viens jauns triks, kas Gizmo iet pie sirds - ja viņš nekādi nevar tikt tur, kur grib, tad es kļūstu par kaķu trepītēm - Gizmis palecienā iekaras man kājās un karājās tur kā auskars,
Ja jūs ņemat kaķi, kas savā būrī patversmē karājas ar galvu uz leju, par tālāko nebrīnieties.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |