Beidzmajā laikā nepārtraukti atceros mobilo telefonu reklāmu.
- Tev patīk zvērs?
- Kāds zvērs?
- Nu.. Tāds liels...
- Nē. Labāk maziņš.
Man ar labāk maziņš.
Bet tagad sēžu un domāju, ka "jeslji grabitj, to grabitj milion, eslji jebatj, to jebatj korolevu". Ja jau ņemt suni, tad ņemt skotu terjeru, un štrunts par cenām. Nezinu, kur es izraušu naudu, bet ticu, ja vajadzēs - izraušu. Un galu galā, ja vīrs nupat nopircis datoru gandrīz par štuku, kapēc es nevaru dabūt suni par Ls 250. Un štrunts par to, ka Rausītis no skotu terjera nesanāks. No skotu terjera sanāk labākajā gadījumā divi taisnstūri. Toties man būs nevis vienkārši suns, bet tāds suns, kuru jau gadiemi lgi vēroju uz ielām ar sajūsmā trīcošu sirdi. Man pietiek tikai viņu ieraudzīt, lai man uzlabotos garastāvoklis un atjaunotos ticība visam labajam dzīvē. Ja tas būtu skotu terjers, man būtu tāds dzīvnieks, kurš būtu vislīdzīgākais man no visām dzīvām radībām.
Bet viens šķērslis ir tāds, ka skotu terjerus nevar vienkārši iegādāties "Rimi". Skotu terjerus neviens pakaļ nemet, kā mazos mājas parastos kaķus. Pa visu internetu atradu vienu sludinājumu ss.lv par vienu kucēnu un vienu dāmu, kam maija sākumā bija palicis viens kucēns dogs.lv forumā. Aizrakstīju abiem, atbildes pagaidām nekādas. Rīt uzzvanīšu sludinājumam ar telefonu. Varbūt ka patiesibā tas ir viens un tas pats suņuks, kurš jau veiksmīgi atradis mājas.
Un no trešās un piektās puses, man ir bail, ka tā visa ir tikai mana fiksā ideja, un ka drīz es pārdomāšu un baisi nožēlošu. Vai vēl trakāk - nožēlos nabaga zvērs. Suns jau nevar būt nekāda fiksā ideja, tas ir akmens kaklā uz padsmit gadiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |