Dzeru šņabi un lasu Iesācēju Autoru semināru darbus. Skaidrā lasīt būtu grūti.
Bļā, nu kāpēc neviens neiedomājas, ka var spēlēt futbolu, nezinot noteikumus? Bet katrs idiots iedomājas, ka var rakstīt literatūru. Un raksta arī. Nekādas izpratnes par valodu, pat elementārākās sajēgas par komatiem, stilistiku, vārdu nozīmi. Cilvēki ar filologu grādu raksta teikumus stilā (saglabāju oriģinālo interpunkciju): " Neviens cits to nezin, tagad zināt arī, jūs" un "Tikko satiku vīrieti, ar kuru man bija sakars. Viņš saka vienas nakts, man ir aizdomas, ka tā bija Tā tur. Nu jūs jau saprotat, kas"
(bļā, bļā, bļā!!!!)
Vai tādas domas pērles. Noved mani nesakarīga niknuma stāvoklī:
"Sirds - trīs bezstūru veidojums. No papīra, plīša, stikla, piparkūku mīklas un akmens. Tikai ne no miesas, jo esmu veģetāriete".
"Atvars nezināja kādā stāvoklī viņš pašlaik atrodas, tādēļ nolēma, ka viņš meklē savu stāvokli".
Trakākais, ka tiem cilvēkiem jau pat nav, ko stāstīt. Viņiem vispār nav, ko STĀSTĪT. Man būtu pofig par komatiem un šausmīgu stilu, ja tam visam būtu kāda jēga. Bet viņiem vienkārši gribas papļāpāt.
Tikai kāds tam visam sakars ar nabaga mākslu?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |