Esmu vienkārši čempions.
Pamodos šorīt sešos, tas ir, pusstundu agrāk nekā parasti (biju iecerējusi atstāt maķenīt laiciņu rezervei, ja nu ceļš sanāk ilgāks nekā parast). Vēlme braukt ar velo - nulle un mīnusos. Liekas - nu, kur tad es tagad braukšu, man iesnas, miegs briesmīgi nāk, vēl sasvīdīšu, nobrauks, apmaldīšos, utt... A bet aste bluķī - visiem jau izlielījos, kā nu tagad atkāpšos. Vīrs nostiepa manu transporta līdzekli lejā, nobučoja un izteica cerību, ka nenāksies lasīt par mani šodien Delfos.
Tomēr pie publicitātes laikam nāksies strādāt citos veidos, jo darbā biju jau pēc 45 minūtēm, bez jebkādiem starpgadījumiem. Turklāt es braucu kā gliemezis un vienreiz apmaldījos, tā kā rezultātam ir visas iespējas ievērojami uzlaboties. Paskaidrojums - ar sabiedriskajiem transportiem ceļš uz darbu man prasa ne mazāk par stundu.
Urā!
Vienīgais - būs jānomaina velosipēdam kājiņa, kas spiežas pie pakaļējās riepas, bremzē un klusi, bet nelāgi čerkst. Un pamatīgu stresu man rada ceļu policija un policija vispār (man, vai redzies, nav tiesību, un vispār es esmu gandrīz pilnīgi droša, ka gluži pēc visiem gostiem nebraucu. Var jau teikt, ka neviens nebrauc, bet man tas nešķiet sevišķi pārliecinošs arguments).
Vēl viens iemesls, kāpēc braukt ar velo ir labāk nekā ar sabiedrisko transportu - tev vienmēr ir sēdvieta.
Pardon par ieciklēšanos, bet seriāls ar velo turpinās.
Man tiek izteikts aizrādījums, ka mans velo nobloķējot evakuācijas eju. Nu, taisnības labad jāsaka, ka es to novietoju tā, ka nekādas ejas nobloķētas netika, kāds to ir maķenīt pārcēlis. Un man tika izteikts vēlējums turēt velo sasodītajā statnī.
Aizgāju ar savu bēdu stāstu pie tehniskās daļas "saimnieka". Viņš vedināja izmantot aizslēdzamu ķēdi (!!!) un statni (!!!). Mašīnas taču arī turpat turot (!!!). Solīja noskaidrot, vai statnis ir redzams vidoenovērošanas kamerās, un ar to viss beidzās.
Pagaidām atstāju velo tur, kur tas bija, un esmu vidēji saniknota. Nu, kas tas par jobano rasismu! Vai man uz darbu vajadzēs braukt ar skrituļslidām, vai?
Urā, urā, urā!
Eposā "Velo vs birokrātija" pirmo uzvaru ir guvis kolēģis, kas izcīnījis velosipēdiem vienu stūrīti mūsu daudzstāvu ēkas labirintos. Uzvarētājs pats ir velobraucējs, un dzīves laikā viņam ir nozagti ne vairāk un mazāk kā trīs braucamrīki, tāpēc ar novērošanas kamerām, ķēdes biezumu un citiem mītiskiem pastāstiem viņam acis neaizmālēsi.
Urā!!!!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |