Vakar aizgajam uz "300: Termopilu kauja". Zāle tiešām bija piebāzta līdz galējai iespējai, bet tas pat pārak netraucēja, un to saku es, kas vispār ir diezgan jūtīga pret smiešanos, sarunāsanos un citām neiederīgām svešu cilvēku darbībām kultūras pasākumos. Protams, kad aizkustinošos kadru laikā kāda skuķe nespēj novaldīt satrakojušos hormonus - tik daudz muskuļu, tādas formas! - un nervozi un uzbudināti sāk ķiķināt, manī tiešām radās ļaunas aizdomas par sieviešu gaužām nepilnīgo iedabu. Savukārt vīrieši zālē ķiķināja, uz ekrāna ieraugot pliku veci. Jocīgi, jo par plikām sievietēm nez kāpēc nesmejas neviens.
Bonuss kino zālei - brīdī, kad uz ekrāna tika nobeigts viens no filmas negatīvajiem varoņiem, zāle vienbalsīgi metās aplaudēt un sajūsmā ūvināt. Tas bija tiešām sirsnīgi.
Vispār filma man patika. Man patika atmosfēra, man patika tā nereālā, agresīvā, brutālā un neiejūtīgā gaisotne, būtībā filma bija tieši par rt piesaukto "vīriešiem jābūt stipriem, sievietēm - skaistām". Tieši tā arī bija. Un man tas patika.
Ja atsaucamies uz Naumaņa recenziju, kas mani izraisīja tādu ziņkāri, tad es kategoriski nepiekrītu, ka Kserkss izskatījās pēc transvestīta. Un lai iedomātos, ka Kserksa mērķis bija izvarot Leonīdu, nevis iekarot Grieķiju, un ka sievietēm šajā gabalā ir tikai otršķirīga un reproduktīva funkcija, tik tiešām ir jābūt ar nestandarta seksuālo orientāciju. Pardon manu spartisko brutalitāti, protams.
Mazliet vīlos filmas vizuālajā noformējumā. Galu galā, tieši cerot uz izcilu bildi, ar skaļu nopūtu atstāju kasē savus Ls 3,05, nevis skatījos to visu uz datora par balstu velti. Attēls, vismaz no otrās rindas skatīts, likās kaut kāds šausmīgi graudains, krāsu gamma - diezgan neizteiksmīga, un flmas vizuālajam tēlam kopumā bija stipra sintētiska piegarša: vilki ar šausminoši koši sarkanām acīm, dramatiski plīvojoši apmetņi, kam pēc visiem fizikas likumiem būtu mežonīgi jāpinās pa kājām, un tā tālāk, un tā tālāk.
Dodu 3,5 zvaigsnes no piecām.
Šodien ar Dārgo nolēmām apskatīt mamutīšus un vaļus jeb vismaz to, kas no tiem palicis pāri, un aizčāpojām uz Dabas muzeju. Secināju, ka man šausmīgi patīk staigāt ar vīru pa muzejiem. Klaiņojām tur starp visām daudzbērnu ģimenēm, man gan nevienu brīdi neradās sentiments pēc personiskā mazā brēkulīša. Ja ticam tam, ko var redzēt apkārt, viņš vai viņa, kā likums, laizītu vitrīnas vai censtos noraut valim apakšžokli.
Vēlāk piedūmojām visu dzīvokli, cepot milzīgu gaļas gabalu, pieēdāmies kā mopši, un es pamazām sāku pakot somas, drudžaini veroties sarakstā. Esmu iegādājusies jaunu jaku un bikses kalnam, būšu visa iekš lillā.
Vairāk par nokrišanu aug(k)stā aizā un visu ekstremitāšu neatgriezenisku salaušanu mani biedē nedēļa bez seksa. Tas nu tiešām būs baisi. Turklāt pilnīgi reāli, atkarībā no visādām aizām, Iedomājies, 7 dienas vienīgā pišanās - ar slēpēm no kalna lejā. Un diemžēl es esmu pārāk tikumīga, lai tāpat uz taisnas (slīpas) vietas pavestu kādu austriešu pāķi.
Uzvedies prātīgi, mīļie draugi, un baudiet to, kas jums ir.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |