Kad pirms daudziem gadiem stājos LU, rezultāti bija izlikti hallē pie sienām uz lielām, izdrukātam lapām. Sarakstā virs manis bija ierakstīta meitene, kuru sauca gandrīz kā manu māsu, un pēc lapas spriežot, viņa bija iekļuvusi optometrijas studiju programmā, šķiet, maksas grupā.
Kopš tā laika, brīžos, kad man noriebjas mana specialitāte, noriebjas galīgi un pilnīgi tā mazā un kakainā [piedodiet, protams], pasaulīte, kurā es dzīvojos, noriebjas tā, tā, ka vispār vairs neko negribas darīt, es dauzu galvu pret rakstāmgaldu un bļauju - Nu, kāpēc es negāju mācīties optometriju? Nu kāpēc?
← Previous day | (Calendar) | Next day → |