08:05 pm
1. Sniegam nav IP adreses.
2. Sniegu nevar atšūt, nesmuki izrunājoties par viņa mammu.
3. Sniegu nevar nobanot.
4. Sniegam nav priekšnieka, kurš varētu nejauši atklāt viņa blogu, un izteikt mutisku rājienu vai nošņapt algu.
5. Sniegam vispār ir pofig.
Beidzamajā laika man rodas aizdomas, ka vislielākie mākslinieki mūsdienās ir nevis dzejnieki, stikla pūtēji vai modes dizaineri, bet fitnesa treneri. Lūk, tās nu patiešām ir radošas personības! Ar visiem radošo pesonību izgājieniem, jāpiebilst.
Turklāt beidzamajā laikā sporta klubos, pēc visa spriežot, topā ir visādas enerģijas. Fitnesa pozitīvās enerģijas uzvar ikdienas stresa negatīvas enerģijas, un tā tālak. Ja paklausās tādu treneri, viņa nodarbībās notiek vismaz Zvaigžņu karu cienīgas gaismas un tumsas cīņas, nevis jautra kāju vicināšana ritmiskas mūzikas pavadībā, sviedriem plūstot platā straumē.
Iespējams, esmu subjektīva, un mans izlases kopums ir niecīgs - to veido divas treneres, vienīgās, ar ko man beidzamā pusgada laika sanācis parunāt ārpus nodarbībam, bet tas mani tiešam biedē. Tu jautri lēkā, kraties un staipies pusotru stundu, skan Vera Serdjučka "Vsjo budet horosho" vai Viagras "Sto shagov nazad", bet pēc nodarbības trenere piever durvis un teatrāli ka trakais no Nacionāla teātra izrādes čukst - Nu? Sajuti? Tādas enerģijas, ka zosāda metas! Un tad nu es patiešām sajūos maķenīt jocīgi.
Problēma tāda, ka vingrot man patiešam patīk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |