Viens jautājums, kas mani nopietni nomāc - vai es sāku sarauties? Ne jau platumā. Garumā. Kad sāku satikties ar savu tagadējo vīru, mūsu auguma starpība bija tieši 10 cm - ja es uzvilktu savas mežonīgākās platformas, mēs bijām vienā garumā. Jāatzīst, tolaik es mēdzu slepeni piemērīties - kad gājām garām skatlogiem, ar acs kaktiņu vienmēr pārbaudīju, vai neesmu garāka par viņu. Reiz viņš mani pieķēra.
"Mīļā, ko tu tagad dari?" viņš neizpratnē vaicāja.
Kad mulsi paskaidroju, viņš sāka smieties.
"Nu, beidz, zaķīt," viņš teica. "Mani tas neuztrauc".
Saraušanās, manuprāt, sākās kaut kur ap mūsu kāzām un manas epopejas pa slimnīcām tai pašā laikā. Biju nopirkusi lieliskas kurpes ar 10 cm augstiem papēžiem, un izrēķināju, ka būs tieši laikā. Taču visās kāzu bildēs es esmu izteikti īsāka.
Šodien atkal uzvilku savus ļoti ļoti augstpapēžu zābakus - vispār kopš kājas iekaisuma augstus papēžus praktiski nevalkāju, bet šodien bija okei, laikam kāja joprojām atlabst - atklal samērījos, un joprojām tas pats - esmu izteikti īsāka. Par spīti desmit 10 papēžiem.
Kas notiek? Vai es esmu pazaudējusi kādu mugurkaula skriemeli? Un pamanu to tikai pēc bildēm? Es zinu, ka cilvēki uz vecumu mēdz sarauties, bet 24 gadi laikam ir par agru.
Paliek arī otrā versija - mans vīrs 26 gadu vecumā ir sācis augt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |